2026. gada 29. jūlija lekcijas video ieraksts

Seminārā tiek aplūkoti divi projektēšanas praksei nozīmīgi dokumenti: jaunais standarts LVS 1097:2026 “Ēku būvprojekta sastāvs konceptuālā projekta, skiču projekta, izvērstā skiču projekta un tehniskā projekta stadijās” un spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” par autoruzraudzības regulējumu. 

Pirmajā semināra daļā tiek aplūkots jaunais Latvijas standarts LVS 1097:2026 “Ēku būvprojekta sastāvs konceptuālā projekta, skiču projekta, izvērstā skiču projekta un tehniskā projekta stadijās”, kas izstrādāts Latvijas Arhitektu savienības (LAS) vadībā sadarbībā ar SIA “Latvijas standarts”. Standarts nosaka prasības būvprojekta saturam, detalizācijas pakāpei, dokumentācijas sagatavošanai dažādās būvprojekta stadijās, nodrošinot vienotu pieeju projektēšanas praksei un palīdzot skaidrāk definēt projektēšanas uzdevumus, rezultātus un atbildības robežas. Seminārā tiek skaidrots, ko jaunais standarts maina projektētāju praksē, kā to praktiski piemērot dažādās projekta stadijās, kā tas palīdz pasūtītājiem un būvniecības procesa dalībniekiem veidot savstarpēji saprotamu un samērīgu projektēšanas procesu, kā arī kādas iespējas tas sniedz projekta kvalitātes uzlabošanai un efektīvākai sadarbībai. Par standarta saturu, darbības lauku un praktisko piemērošanu stāsta LAS projekta vadītāja, standarta satura redaktore un arhitekte Anastasija Pimenova.

Semināra otrajā daļā Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle un arhitekte Anda Kursiša iepazīstina ar autoruzraudzības regulējumu 2014.gada 19.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” grozījumos, to izstrādes procesu un secinājumiem. Kultūras ministrijas uzdevumā Latvijas Arhitektu savienība (LAS) nodrošināja grozījumu plašu apspriešanu nozares profesionālajās organizācijās un izstrādāja grozījumu priekšlikumu, nosakot gadījumus, kad ir obligāti veicama projekta  autoruzraudzība un obligātās autoruzraudzības saturu. Seminārā tiek analizēta grozījumu ietekme uz projektētāju un citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem, skaidroti autoruzraudzības mērķi, pienākumi un kompetences robežas, aplūkoti risinājumi dublējošu funkciju un nesamērīga atbildības sadalījuma novēršanai, kā arī vērtēta autoruzraudzības nozīme kvalitatīvas būvniecības nodrošināšanā un autoruzraudzības vadlīniju vai standarta izstrādes nepieciešamība.

SATURS:

• LVS 1097:2026 — jaunais standarts par būvprojekta sastāvu:
  • Ievads;
  • Projektu ekspertu darba grupa;
  • Standarta projekta konteksts;
  • Standarta uzdevums;
  • Standarta darbības lauks;
  • Ko standarts maina?
  • Jautājumi un atbildes, diskusija.
• Autoruzraudzības saturs MK. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” grozījumos:
  • Ievads;
  • Autoruzraudzības mērķis, p. 102.;
  • Projektēšanas uzdevums, p. 18. ³;
  • Būvprojekta izstrāde līdz nodošanai ekspluatācijā, p. 26. ¹;
  • Projektēšanas, būvniecības un kontroles procesi;
  • Izmaiņas būvprojektā (p. 35., 66. – 69.);
  • Vai un kā pārklājas būvspeciālistu kompetences?
  • Būvniecības likums. Būvniecības principi.
  • Autoruzraugs, un kompetences pārklāšanās;
  • Autoruzraudzību var neveikt, p. 105.²;
  • Profesionālā neatkarība, p. 11.²;
  • Autoruzraugs, nozīmēšana un autoruzraugu grupa, p. 107.;
  • Objekti, kam obligāta autoruzraudzība, p. 105.;
  • Autoruzraudzības līgums ietver;
  • Autoruzraudzības līgums neietver;
  • Jautājumi un atbildes 1.0 / 4.0;
  • VBN – autoruzrauga pienākumi;
  • Jautājumi un atbildes 5.0 / 6.0;
  • LAS SC atziņas;
  • Standarti un vadlīnijas 2026.

Par lektorēm:
Anastasija Pimenova, arhitekte, LAS projektu vadītāja
Anda Kursiša, arhitekte, LAS valdes locekle

Pēc semināra noklausīšanās sertificētiem arhitektiem tiek piešķirti 1,3 kompetences paaugstināšanas kredītpunkti obligāto formālo pasākumu sadaļā (normatīvie akti).