2024. gada 28. augusta lekcijas video ieraksts

Jau trešo gadu pēc kārtas, aicinām apmeklēt Industriālā mantojuma dienas, kas rīkotas sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, jaunā lokācijā “Brūzis Manufaktūra”.
Semināru cikla sesto lekciju vada arhitektūras platformas A4D redaktors, mākslinieks Artis Zvirgzdiņš, piedāvājot klausītājiem tēmu “Modernisma mantojums laukos — kolhozu arhitektūra un graudu kaltes”.

Savā lekcijā Artis Zvirgzdiņš stāsta par kolhozu arhitektūras mantojumu vispār, vairāk pievēršoties būvēm, kas apvieno kādreizējos kolhozu kantorus un kultūras namus vienā ēkā. Lekcijas otrā daļa pievērsīs tieši kolhozu industriālajam mantojumam — graudu kaltēm, kuras ir arī Arta gleznu tēma.

20. gadsimta 70. gadu otrā puse un 80. gadi ir viens no interesantākajiem periodiem Latvijas arhitektūrā. Centieni pārvarēt internacionālā stila radīto vietas identitātes zudumu un bezpersoniskumu, kā arī cīņa ar padomju būvniecības nozares ierobežojumiem, normām un realitātēm dažkārt vainagojās ar interesantiem, savdabīgiem un vērā ņemamiem rezultātiem. Tā sauktie “reģionālās identitātes meklējumi” Latvijas kontekstā aptvēra vēlīnā modernisma periodu, kas ietvēra brutālisma, strukturālisma arhitektūras formālas ietekmes, atskaņas no kritiskā reģionālisma teorijām un jau vēlāk — 80. gadu vidū — pāreju uz postmodernismu. Nozīmīga tā laika tēma ir lauku arhitektūra, kas galvenokārt bija saistīta ar būvniecības procesiem kolhozos un sovhozos (padomju saimniecībās). Lai gan atradās perifērijā, nereti šī laika būves demonstrē gan zināmus eksperimentus, gan vērienu.

Kolhozu arhitektūras mantojumam veltīta priekšlasījuma pirmā daļa, bet otrā pievēršas tieši modernisma industriālajam mantojumam laukos, konkrēti — graudu kaltēm, ko var uzskatīt par vērā ņemamu Latvijas lauku ainavas elementu. Līdzīgi kā rūpnīcu arhitektūra pauda industriālās revolūcijas laikmeta tehnoloģisko progresu, tā lielās kolhozu graudu kaltes reprezentēja Latvijas lauku modernizācijas centienus un produktīvisma garu. Šodien tikai daļa no kādreizējiem graudu apstrādes, žāvēšanas un glabāšanas kompleksiem kalpo savam sākotnējam uzdevumam. Daudzas ir zudušas, nojauktas, citas pamestas nīkuļo un brūk. Tomēr palikušās ir arī kā cita veida kultūras mantojums, kam piemīt iespaidīgas vizuālas, gleznieciskas kvalitātes, kas rosinājušas autoru pievērsties to gleznošanai. Artis Zvirgzdiņš savās gleznās kaltes tēlu estetizē, vispārina, parādot kā savdabīgu modernisma industriālās arhitektūras mantojumu, uzsverot šo struktūru monumentālo ekspresiju, tomēr reizē, — tiecoties notvert katras būves individuālo portretu un raksturīgās iezīmes.

SATURS:

• Ievads
• Modernās arhitektūras pieci punkti
• Latvijas kolhozu arhitektūras piemēri
• Kantori + kultūras nami
• Ambīcijas / eksperimenti / reģionālā izteiksmība
• Labklājība un iepirkšanās / veikali
• Vertikāles / ūdens torņi
• Rituāli / Kapličas, Otrā pasaules kara memoriāli, saunas kultūra
• sērija
• Utilitārais modernisms
• Graudu kaltes
• Modernisma industriālais mantojums laukos
• Gleznu izstāde “Kaltes”
• Klausītāju jautājumi un atbildes

Par lektoru:
Arhitektūras platformas A4D redaktors, mākslinieks Artis Zvirgzdiņš

Par semināra noklausīšanās sertificētiem arhitektiem tiek piešķirts 1 kompetences paaugstināšanas kredītpunkts formālās izvēles pasākumu sadaļā.